
Visbiežāk tās patiešām ir
kļūdas. Tās neviens tīšu prātu nepieļauj, bet nezināšanas vai neuzmanības dēļ
tās gadās biežāk, kā mums gribētos.
Piemēram, pase.
Neskaitāmi gadījumi, kad darījuma dalībnieks uzsāk procesu ar nederīgu pasi,
kurai beidzies termiņš. Šķiet, ka tas ir galvenais personu apliecinošais
dokuments, nebūtu slikti pārbaudīt, līdz kuram datumam tā ir derīga. Tomēr
cilvēki bieži vien aizmirst, ka
LR pasi izdod uz pieciem gadiem, bet tie paskrien ļoti ātri.
LR pasi izdod uz pieciem gadiem, bet tie paskrien ļoti ātri.
Vai arī īpašumu
apliecinoši dokumenti.
Ir bijuši gadījumi, kad
cilvēks, savā laikā nopircis māju, tā arī nav ticis līdz Zemesgrāmatai. Saskaņā
ar likumu – viņš nav īpašnieks, tādēļ arī pārdot viņš nevar.
Ir bijuši gadījumi, kad
cilvēks privatizēja vai nopirka steidzamā kārtībā privatizētu dzīvokli. Viņam
rokās ir „zaļā” vai „baltā” lapa. Viņš patiesi ir pārliecināts, ka ar to
pietiek. Taču, ja māja, kurā atrodas dzīvoklis, ir gājusi uz plānveida
privatizāciju un viņu par to ir brīdinājis attiecīgais dienests, savu dzīvokli
viņš tik viegli vis nepārdos. No sākuma viņam pilnībā jāpabeidz plānotās
privatizācijas process, un labākajā gadījumā tas ir zaudēts mēnesis.
Neaizmirsīsim arī par
zemi. Ar dzīvokli viss ir kārtībā, tas ir privatizēts un ierakstīts
Zemesgrāmatā. Bet kā ar zemi zem šīs mājas? Pēdējā laikā mēs bieži sastopamies
ar gadījumiem, kad nekustamā īpašuma īpašnieks ir patiesi pārliecināts, ka
viss, kas saistīts ar viņa dzīvokļa privatizāciju, jau sen ir paveikts un
veiksmīgi aizmirsts, un pat nepievērš uzmanību tam, ka viņam pienāk paziņojums
par nepieciešamību pārņemt savā īpašumā zemi zem mājas. Faktiski, ja zemes
nodošanas process jau ir uzsākts, tad nav iespējams pārdot dzīvokli, iekams šis
process ir pabeigts. Pircējs ir spiests gaidīt, kamēr dzīvokļa īpašnieks
pabeigs zemes, kas atrodas zem dzīvojamās mājas, privatizācijas procesu. Arī tas prasa laiku.
Un nav zināms, vai pircējs gribēs gaidīt, vai arī izvēlēsies citu īpašumu, kurš
nav apgrūtināts ar šādām problēmām.
Ir vēl viens kļūdu veids – ierēdņu kļūdas. Kā
likums, tās ir netīšas kļūdas, tomēr ne mazāk nejēdzīgas. Pie tam, dzīvokļa
īpašnieks nav kompetents, lai tās atpazītu. Ja dokumentus nepārbauda laicīgi,
kļūda var atklāties tikai pie notāra līguma slēgšanas brīdī. Notārs, protams,
ir profesionālis un kļūdu atklās, tikai novērst šo kļūdu nāksies jums pašam.
Vai pircējs gaidīs tik ilgi, kamēr jūs nokārtosiet formalitātes, nav zināms.
Tādēļ ar dokumentiem labāk būtu tikt skaidrībā jau laikus.
Starp citu, ir gadījumi,
kad kļūda atklājas tikai reģistrējot darījumu Zemes grāmatā. Protams, galu galā
tā tiks izlabota, bet tas var prasīt daudz laika, spēka un nervu.
Nevajag aizmirst, ka
problēma ar dokumentiem var rasties nevis kļūdas dēļ, bet gan tādēļ, ka ir
notikušas izmaiņas pēc īpašuma reģistrācijas.
Piemērs:
Piemēram, nesen izjuka darījums – mājas pārdošana
ārzemniekam – pavisam dīvaina iemesla dēļ: mainījās zemes gabala, uz kura
atrodas māja, mērķis. Tā bija malējā
māja ciematā, kur pēc taksācijas plāna izmaiņām zemes gabals izrādījās meža
zonā, bet pēc likuma ārzemniekiem nav tiesību iegādāties mežus. Viss, Dome
neatļāva šo darījumu. Bet zemes gabala īpašniekam bija pienācis paziņojums!
Tikai viņš nepievērsa tam nekādu uzmanību un bija pārliecināts, ka viņam
„viss ir kārtībā”. Viss jau ir labi, tikai darījums izjuka.
|
Protams, gadās arī ļauns nodoms, kad kāds jūsu īpašumu izmanto, lai tajā piedeklarētu dzīves vietu. Labāk to uzzināt agrāk, lai šāda ziņa jūs nepārsteigtu nesagatavotu tieši pirms darījuma noslēgšanas.
Tas bija par
dokumentiem.
Комментариев нет:
Отправить комментарий