вторник, 18 февраля 2014 г.

Noderīgi padomi no EKOCENTRS - nekustamais īpašums Latvijā: KAM JĀDOMĀ PAR JŪSU INTERESĒM?



Ņemiet vērā: ja jūs patstāvīgi, bez palīgiem veicat darījumu, tad vienīgais cilvēks, kuram ir jārūpējas par jūsu interesēm, esat jūs pats.
Un vairāk neviens!
Ļoti bieži nekustamā īpašuma pārdevējs uzskata, ka ir pietiekami griezties pie notāra, un viņš sastādīs pareizu līgumu. Patiešām, notārs ir profesionālis un strādā nevainojami. Tā ir taisnība, un es personīgi notārus ļoti cienu.
Tikai rodas jautājums, kā lai notārs zina, kādas tieši ir jūsu intereses? Viņš taču ir jurists nevis zīlniece. Jā, protams, viņš, vai drīzāk viņa palīgs palūgs jums dokumentu kopijas un pat pajautās jums, kādā termiņā jūs plānojat atbrīvot
savu īpašumu. Salicis vienkopus visu, ko jūs viņam liekat priekšā, sastādīs profesionālu līgumu.
Atslēgas vārdi šeit ir tieši „tas, ko jūs viņam liksiet priekšā”.
Ja jūs kaut ko nepateicāt, kaut kam nepiešķīrāt vajadzīgo nozīmi, tad tādas lietas līgumā nebūs. Tātad kādā punktā jūsu intereses var netikt aizstāvētas.
Dažkārt pārdevējs ir patiesi pārliecināts, ka, ja „pircējam ir mākleris”, tad ar to pietiek. Pievērsiet uzmanību – „pircējam” ir, tātad viņš ir pircēja pusē. Tātad – nav jūsu pusē. Šādā gadījumā jūsu pusē esat tikai jūs!
Nebūtu slikti tomēr pirms doties pie notāra kārtīgi pārdomāt visu darījums gaitu un ņemt vērā visu, kas jums var būt noderīgs.

Piemērs:

Mēs pārdevām privātmāju. Dārgu, skaistu, ar labu gaumi iekārtotu, aprīkotu un koptu. Pircējs arī bija atradies.
Izrādījās, ka gan pārdevējs, gan pircējs mācījās vienā un tajā pašā skolā aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Viņu starpā radās milzīga simpātija. Pārdevējs un pircējs gāja viens pie otra ciemos, dzēra tēju, skatījās skolas laiku fotogrāfijas... Ar vārdu sakot, ļoti iepatikās viens otram.
Mēs pa to laiku pārdevējiem piemeklējām citu, mazāku māju. Drīzumā atradām. Tur viss bija labi, tikai bija vajadzīgs kosmētiskais remonts. Pārdevēji palūdza pircējiem pakalpojumu:
-Lai mūsu mēbeles pie jums kādu mēnesi pastāv, lai nevajadzētu tās pārvest remonta karstumā.
- Protams, kāda var būs runa? Mēbeles mēs saglabāsim tik ilgi, cik vajadzīgs.  – atbildēja pircēji.
Neskatoties uz visiem mūsu brīdinājumiem, pārdevēji atdeva mājas atslēgas, bet mēbeles atstāja. Viņi kategoriski atteicās pat klausīties par kādu glabāšanas līgumu vai ko tamlīdzīgu.
Pārdevēji saņēma naudu, nopirka sev mazāku mājiņu un aizsteidzās taisīt remontu. Kad pēc mēneša, kā bija norunāts, viņi atbrauca paņemt savas mēbeles, viņus neielaida pāri slieksnim. Mēbeles, protams, neatdeva.
Pat tās pašas fotogrāfijas, un citas sirdij mīļas lietas, viss palika bijušajiem „labākajiem draugiem”.

Skumjš gadījums.

Комментариев нет:

Отправить комментарий