Ņemiet vērā: ja jūs
patstāvīgi, bez palīgiem veicat darījumu, tad vienīgais cilvēks, kuram ir
jārūpējas par jūsu interesēm, esat jūs pats.
Un vairāk neviens!
Ļoti bieži nekustamā īpašuma pārdevējs uzskata, ka
ir pietiekami griezties pie notāra, un viņš sastādīs pareizu līgumu. Patiešām,
notārs ir profesionālis un strādā nevainojami. Tā ir taisnība, un es personīgi
notārus ļoti cienu.
Tikai rodas jautājums, kā lai notārs zina, kādas
tieši ir jūsu intereses? Viņš taču ir jurists nevis zīlniece. Jā, protams,
viņš, vai drīzāk viņa palīgs palūgs jums dokumentu kopijas un pat pajautās
jums, kādā termiņā jūs plānojat atbrīvot
savu īpašumu. Salicis vienkopus visu,
ko jūs viņam liekat priekšā, sastādīs profesionālu līgumu.
Atslēgas vārdi šeit ir tieši „tas, ko jūs viņam
liksiet priekšā”.
Ja jūs kaut ko nepateicāt, kaut kam nepiešķīrāt
vajadzīgo nozīmi, tad tādas lietas līgumā nebūs. Tātad kādā punktā jūsu
intereses var netikt aizstāvētas.
Dažkārt pārdevējs ir patiesi pārliecināts, ka, ja
„pircējam ir mākleris”, tad ar to pietiek. Pievērsiet uzmanību – „pircējam” ir,
tātad viņš ir pircēja pusē. Tātad – nav jūsu pusē. Šādā gadījumā jūsu pusē esat
tikai jūs!
Nebūtu slikti tomēr pirms doties pie notāra
kārtīgi pārdomāt visu darījums gaitu un ņemt vērā visu, kas jums var būt
noderīgs.
Piemērs:
Mēs pārdevām privātmāju. Dārgu, skaistu, ar labu
gaumi iekārtotu, aprīkotu un koptu. Pircējs arī bija atradies.
Izrādījās, ka gan pārdevējs, gan pircējs mācījās
vienā un tajā pašā skolā aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Viņu starpā radās
milzīga simpātija. Pārdevējs un pircējs gāja viens pie otra ciemos, dzēra
tēju, skatījās skolas laiku fotogrāfijas... Ar vārdu sakot, ļoti iepatikās
viens otram.
Mēs pa to laiku pārdevējiem piemeklējām citu,
mazāku māju. Drīzumā atradām. Tur viss bija labi, tikai bija vajadzīgs
kosmētiskais remonts. Pārdevēji palūdza pircējiem pakalpojumu:
-Lai mūsu mēbeles pie jums kādu mēnesi pastāv,
lai nevajadzētu tās pārvest remonta karstumā.
- Protams, kāda var būs runa? Mēbeles mēs
saglabāsim tik ilgi, cik vajadzīgs. –
atbildēja pircēji.
Neskatoties
uz visiem mūsu brīdinājumiem, pārdevēji atdeva mājas atslēgas, bet mēbeles
atstāja. Viņi kategoriski atteicās pat klausīties par kādu glabāšanas līgumu
vai ko tamlīdzīgu.
Pārdevēji
saņēma naudu, nopirka sev mazāku mājiņu un aizsteidzās taisīt remontu. Kad
pēc mēneša, kā bija norunāts, viņi atbrauca paņemt savas mēbeles, viņus neielaida
pāri slieksnim. Mēbeles, protams, neatdeva.
Pat tās
pašas fotogrāfijas, un citas sirdij mīļas lietas, viss palika bijušajiem
„labākajiem draugiem”.
|
Skumjš gadījums.
Комментариев нет:
Отправить комментарий